Šeit oficiāla preses relīze:
http://www.jurmalasnedela.lv/index.php?p=8061&lang=1424&a=2&b=1&lbu=14380
Bet emocijas!!! Hmmm... kā lai labāk apraksta... Bija forši?
Retorisks jautājums.
Bija daudz šokējošas informācijas?
It kā daudz kas zināms, bet arī daudzas lietas, par ko atkal un atkal aizdomāties.
Bija grūti?
Arī retorisks jautājums.
Kā bija?
Tā, ka tik ļoti sagrābāmies lapas, ka ziņu par to, ka tās jāsaliek arī dzeltenajos maisos, uztvērām absolūti mierīgi, kaut gan spēka vairs nebija vispār. Nezinām kādiem mistiskiem spēkiem mēs to pievarējām, bet visticamāk, ka šo mistisko spēku dēļ radās joki, ka varētu iet grābt lapas katru dienu sākot ar Ķemeru purvu beidzot ar Gaujas nacionālo parku, ziemā šķūrēt sniegu, bet vasarā vakaros ar grābeli izlīdzināt pludmales smiltis.
Skābeklis?
Iespējams, ka tas ir vainīgs.
Bet, protams, ka gandarījums, sakopjot arī kāpas un Dubultu stāvlaukumu pie jūras (nerunājot par Undīnes teritorijas lapu klājumiem) ir liels. Savācām gan plastmasas pudeles, margarīna trauciņus, maisiņus, cigarešu paciņas, izsmēķus, prezervatīvus, gan visādu citādu drazu, ko atpūtnieki vienkārši nomet zemē, kaut gan pāris metru attālumā ir miskastes, turklāt dalīto atkritumu - stikls vienā, plastmasa, kartons, papīrs, skārdenes otrā. Tik vienkārši tak! Bet citiem neaiziet. Žēl. Ceram, ka ar laiku ši pilsoniskā apziņa pieaugs.
Priecīgus valsts svētkus, uzvaras hokejā (mums, kam tad citam), tiekamies sestdien Pavasara svētkos Lielupes vidusskolā un Tīrības dienās (ja vien pēdējo notikumu neizbojās laika apstākļi šo viltīgo ievu dēļ). Par to vēl informācija sekos.
P.S. Bilde no semināra diemžēl viena pati skaistākā, jo fotoaparāts neveiksmīgi cieta mazā avārijā...